Dudespin

[LoernWaekj]

Todo sobre Dudespin: funciones, novedades, acceso móvil y detalles útiles para usuarios de España. https://dudespines.es/.

[lessi444545]

Manā dzīvē vienmēr ir bijis daudz pulksteņu. Ne tikai tie, kas karājas pie sienas vai rāda laiku uz plaukstas locītavas, bet arī tie, kas atrodas manā galvā – nemitīgi skaitītāji, kas fiksē katru minūti, katru stundu, katru dienu, kas aizrit, pirms es esmu paspējusi ko nozīmīgu paveikt. Es esmu tā, kas vienmēr skrien – uz darbu, uz veikalu, uz tikšanos, uz mājām. Man šķiet, ka es visu mūžu esmu centusies panākt kaut ko, kas atrodas aiz horizonta, bet horizonts vienmēr attālinās. Un tad pienāca brīdis, kad es pēkšņi apstājos. Tā nebija plānota apstāšanās, tā bija tāda, ko piespieda apstākļi – mans uzņēmums, kurā biju nostrādājusi piecpadsmit gadus, paziņoja par bankrotu, un es paliku bez darba, bez ikdienas struktūras un bez tā pulksteņa, kas man bija noteicis ritmu. Sākumā es kritu panikā, jo man likās, ka bez darba es neeksistēju, ka mana vērtība ir saistīta ar to, cik stundas dienā es pavadu birojā. Bet pēc pirmā šoka es sapratu, ka šis ir brīdis, kad es varu beidzot apstāties un paskatīties apkārt, nevis tikai uz priekšu.

Pirmās nedēļas bez darba bija dīvainas. Es pamodos no rīta un nesapratu, ko darīt ar sevi. Es izstaigāju visus parkus, izlasīju grāmatas, kas ilgi stāvēja plauktā, pat sāku gatavot sarežģītus ēdienus, bet manī joprojām bija tukšums. Man pietrūka ne tikai darba, bet arī tā satraukuma, ko sniedza ikdienas izaicinājumi. Kādu dienu es sēdēju pie sava datora, pārlūkojot sludinājumus, kad nejauši uzgāju kādu forumu, kurā cilvēki runāja par saviem hobijiem un to, kā viņi pavada brīvo laiku. Viens no ierakstiem man īpaši piesaistīja uzmanību – kāda sieviete stāstīja, ka ir atradusi sevi, spēlējot tiešsaistes spēles, ka tas viņai palīdzējis ne tikai atpūsties, bet arī attīstīt prasmes, kas noder ikdienā. Es pasmaidīju un nodomāju, ka varbūt šī ir iespēja arī man – ne jau tāpēc, ka gaidītu lielus laimestus, bet tāpēc, ka man vajadzēja kaut ko, kas liktu man justies dzīvai, kaut ko, kas mani aizrautu bez nepieciešamības pēc ārējas atzinības.

Es atvēru lapu, ko viņa ieteica, un mani pārsteidza tās vienkāršība un draudzīgums. Toreiz es vēl nezināju, ka šī platforma kļūs par manu otro mājām, bet es jutu, ka tā ir īstā vieta, kur sākt. Es izveidoju kontu, veicu nelielu iemaksu, lai izmēģinātu, un iegāju pirmajā spēlē, kas man uzradās. Sākumā es bija nedaudz apjukusi, jo noteikumi man likās sveši, bet pēc dažiem griezieniem es sāku saprast loģiku un sajutu, ka manī rodas interese. Šī interese nebija par naudu, bet par pašu procesu – par to, kā simboli mainās, kā es pieņemu lēmumus un kā mans prāts koncentrējas tikai uz šo brīdi, nevis uz to, kas būs rīt vai kas bija vakar. Pēc stundas es aizvēru datoru un sajutu, ka manī ir kaut kas mainījies – es vairs nejutos tik tukša, man bija sajūta, ka esmu atradusi kaut ko, kas pieder tikai man.

Nākamajās dienās es turpināju, un pamazām šī nodarbe kļuva par manu rituālu. Es atvēlēju katru vakaru stundu, lai iegrimtu šajā pasaulē, un es pamanīju, ka mana bezmiega problēma, kas mani bija mocījusi gadiem, sāk mazināties. Es aizmigu ātrāk un gulēju dziļāk, jo mans prāts vairs nebija pārpildīts ar domām par nākotni – tas bija mierīgs un apmierināts. Es sāku pētīt dažādas spēles, izmēģināt jaunas stratēģijas, un es sapratu, ka šī nodarbe man ir kā meditācija, kurā es mācos būt klātesoša un pieņemt lietas tādas, kādas tās nāk. Un tad, kādā vakarā, kad es jau biju diezgan pieradusi pie ritma, notika kaut kas, ko es negaidīju – es laimēju summu, kas man šķita gandrīz neticama. Tā nebija milzīga nauda, bet tā man bija zīme, ka esmu uz pareizā ceļa, ka mans lēmums ļauties šai pieredzei ir bijis pareizs.

Šī uzvara man deva pārliecību, ka es spēju gūt panākumus arī tad, kad neplānoju un necenšos kontrolēt katru soli. Es sapratu, ka dzīvē ir vieta gan plāniem, gan nejaušībām, un ka reizēm lielākie pārsteigumi nāk no tā, ka tu vienkārši ļaujies. Es sāku šo attieksmi pielietot arī citās jomās – es pārstāju uztraukties par savu nākotni un sāku koncentrēties uz tagadni; es sāku sarunas ar draugiem, kuras biju atlikusi; es pat sāku rakstīt dienasgrāmatu, kurā pierakstīju ne tikai savas spēļu stratēģijas, bet arī savas domas un sajūtas. Šī dienasgrāmata man kļuva par vērtīgu instrumentu, lai saprastu sevi un savas pārmaiņas.

Kad pagāja vēl daži mēneši, es sapratu, ka esmu kļuvusi par citu cilvēku. Es vairs nebiju tā, kas skrien pēc pulksteņa rādītājiem – es biju tā, kas dzīvo savā tempā. Es atradu jaunu darbu, bet šoreiz es to izvēlējos nevis pēc algas, bet pēc tā, vai tas man sagādā prieku un vai tajā ir vieta radošumam. Mans vīrs pamanīja, ka es esmu kļuvusi mierīgāka un laimīgāka, un mūsu attiecības uzlabojās, jo es vairs neprasīju no viņa tik daudz un vairāk novērtēju to, kas mums jau ir. Un, kad draugi jautāja, kas ar mani noticis, es viņiem stāstīju par savu ceļojumu, par to, kā es atradu sevi tajā vietā, kur sākumā gāju tikai aiz ziņkārības. Es viņiem teicu, ka internet casino latvia man ir kļuvis ne tikai par izklaides vietu, bet arī par skolu, kurā es iemācījos būt pacietīga, elastīga un atvērta pārmaiņām.

Šodien es skatos uz savu dzīvi un redzu, ka šī pieredze ir bijusi kā dāvana, kuru es sākumā neatzinu. Tā man ir iemācījusi, ka laime nav atrodama aiz horizonta, bet gan šeit, tagad, katrā mazajā brīdī, ko mēs izvēlamies piedzīvot ar atvērtu sirdi. Es vairs nebaidos no neveiksmēm, jo zinu, ka tās ir tikai soļi uz priekšu. Es vairs nebaidos no vientulības, jo esmu iemācījusies būt kopā ar sevi. Un es vairs nebaidos no nezināmā, jo esmu pieredzējusi, ka tas var būt brīnišķīgs. Es esmu pateicīga par katru to vakaru, kad es apsēdos pie sava datora un ļāvos procesam, jo tieši šajos vakaros es atklāju, ka dzīve nav skrējiens, bet gan deja, un ka vislielākais prieks ir nevis sasniegt finišu, bet gan izbaudīt katru soli, ko spēri.